Man visbiežāk patīk koncentrēties uz jautājumu “Kā nopelnīt vairāk”, nevis “Kā samazināt izdevumus” un tomēr, es apzinos, ka tā ir ļoti būtiska sastāvdaļa, lai dzīvotu finansiālā balansā. Tieši tādēļ, izlēmu padalīties ar metodēm, kas man ir palīdzējušas ietaupīt. Šajā reizē par skaidru “momentfoto”, lai apzinātu visu, kas mums jau pieder. Prāts bieži vien saka, ka mēs jau zinām pilnīgi visas lietas, kas mums pieder. Nopietni? Vai esi kādreiz, kārtojot skapi, atradis kādu sen aizmirstu lietu – nelasītu grāmatu, džemperi, konservu budžu? Ja jā, tad tas ir pierādījums, ka mēs nevaram par visiem 100% uzticēties mūsu prātam. Tieši tādēļ pirmais solis finanšu pārvaldības virzienā ir reāli saprast esošo situāciju. Man paveicās ar to, ka vasarā mainīju dzīvesvietu un es biju spiesta visu, kas man ir salikt kastēs. Kad skatījos uz kastēm, kuras nevedīšu uz jauno dzīvesvietu, jo man tās lietas nebija aktuālas, pārrēķināju tās naudā un ieraudzīju, cik daudz eiro tiek atdots draudzenēm, Otrajai Elpai un miskastei. Man palika žēl ne pārāk veiksmīgi ieguldītās naudas pagātnē. Ja es tajā brīdī nebūtu pieņēmusi lēmumu, ka gribu mainīt savus naudas tērēšanas ieradumus, tad visticamāk es turpinātu izniekot naudu, piebildīšu, ka, manuprāt, es ļoti izvērtēju pirkumus un lieki netērējos, tomēr kastes rādīja citu realitāti.
Ko es mainīju?
Ievācoties jaunajā dzīvesvietā es ņēmu vērā Seek the Simple ieteikumu – neizpakko kastes veselu mēnesi. Izņem no kastēm tikai tās lietas, kuras reāli lieto. Pēc mēneša apskaties, kas palicis kastēs un dod prom. Ah, kā manā galvā skanēja balstiņa “Un ja nu noderēs?!” Realitātē, šo 8 mēnešu laikā, man būtu noderējusi tikai viens virtuves piederums, kura vērtība bija līdz 5 EUR (zupas kauss).
Man bija tā laime ievākties tukšā dzīvoklī un iekšējā “mājsaimniece – vides radītāja“ momentā sāka uzdarboties ar ierosinājumiem manā galvā, ka vidi mājīgāku padarīs spilventiņš, pufiņš, galdiņš, gulta, krēsli, skapji utt. Tajā brīdī pateicu sev konkrētu STOP. 1) Man ir jāsaprot kāda būs vide un interjers katrā istabā – jārada “lielā bilde”. 2) Jāuztaisa saraksts prioritārā secībā, kas būtiski atvieglos manu dzīvi, ja to nopirkšu. Piemēram, sapratu, ka gulta ir saraksta apakšā, jo man ir ērti gulēt uz matrača. Izveidoju sarakstu ar mēbelēm, katrai pieliku klāt cenu un sadalīju pirkumus pa mēnešiem. Vienojos ar sevi, ka dekoratīvus niekus nepirkšu, kamēr saraksts nebūs izpildīts. 3) Noķēru mirkļus, kad nepacietība dīda, gribas to, ko nevaru vēl atļauties un tādēļ roka stiepjas pēc ātrā iepriecinājuma (spilventiņš, svecīte utt). izdomāju ar sevi spēlēt spēli, ka krāšana prioritāšu sarakstam ir “veselīga pārtika” un visus niekus ieliku sev “junk food” sadaļā. Ēdiena izvēlē manas prioritātes ir skaidras, tādēļ uz mani šis ļoti labi nostrādāja.
Kārtojot skapi, es patiešām uzskaitīju excelī kādas lietas man ir un kam tieši paredzētas – – darbam, izklaidei, “pa mājām. Sašķiroju skapī un atdalīju visas žaketes, blūzes, svārkus, topiņus utt. Brīdī, kad sapratu, ka man ir 8 baltas blūzes, kas paredzētas darbam, es sapratu, ka ir gana kādam laikam. Sadaļā “pa mājām” vai “uz laukiem braucot” bija tik daudz lietu, ka godīgi sev pateicu, ka realitātē es tāpat izmantošu tikai divus komplektus un pārējās lietas aizsūtīju uz Otro elpu. Reālo lietu skaits ļoti palīdz staigājot pa veikalu. Kad skatos uz biksēm, es dzirdu skaitli “7” un saprotu, ka man nevajag astoto pāri. Ja kādā no sadaļām bija reāls iztrūkums, piemēram, liela somas, kas paredzēta darbam, tad ejot uz veikalu man bija ļoti konkrēts mērķis. Par skapi izcili padomi ir Laurai Arnicānei online lekcijā Kapsulas garderobe. Esmu sajūsmā, ka investēju šajā kursā:https://seekthesimple.thinkific.com/courses/kapsulas-garderobes-pamatprincipi
Man ļoti patīk Marijas Kondo mājas kārtošanas metodes:
- Var lasīt grāmatu “Kārtības Maģija”
- Skatīties TV šovu
- Sameklēt kādu, kura palīdz uzsākt kārtošanas ceļu pavisam personīgā līmenī – Dana ar Kasti
Ceļojot, man bieži paslīdēja roka uz suvenīriem ar domu “piemiņai no Taizemes, Īslandes, Bali…”. realitātē, tās lietas vienkārši krāja putekļus. Nolēmu, ka turpmāk piemiņai kalpos fotogrāfijas telefonā, ja dikti vēlēšos tās varēšu izdrukāt, pārējais ir manās emocijās. Tagad vedu lietas, kuras reāli lietoju un būtu pirkusi arī Latvijā.
Kā tas viss palīdz ietaupīt? Es netērēju lieki un man ir skaidras prioritātes pirkumiem.
Biežākās atrunas, kādēļ šo visu nedarīt? Tas aizņems tik daudz laika. Man ir pārāk daudz lietu. Tas ir nebeidzams process. Piekrītu un reizē nepiekrītu. Process tiešām aizņem kādu laiku un tas prasa pacietību. Tieši tāpat kā ar naudas krāšanu – labākais laiks, kad to vajadzēja darīt ir pirms 10 gadiem, nākamais labākais ir šodien. Savādāk lietas, kuras kārtot paliks tikai vairāk. Tāpat, šos principus nevajag mācīties visu dzīvi – pietiek ar vienu grāmatu, lekciju, sesiju, lai saprastu pamatprincipus un tos ievērotu. Tā ir vienreizēja investīcija un pārējais ir prakse.
